O. Vācietis. Lucavsala
Kad es atradīšu savu Piektdieni,
Pametīšu akmens ielu nedzīvo,
Atmetīšu pirmdienas un piektdienas,
Nākšu šurp, kur pilsēta vēl nedzīvo.
Nebūdams no tramvajiem vēl atradis,
Es uz Lucavsalu manīšos.
Kā neviens vēl nav šo salu atradis,
Tēraudzilās auzu skarās sanošo,
Pilsētai starp pašām ribām iespiesto,
Daugavai pa pašu vidu nolikto!
Ja tik Rīga drusciņ piespiestos,
Salai nebūtu vairs vietas. Noslīktu.
Taču, kamēr pilsēta vēl tūļājas,
Iesim Lucavsalas miglas villainē -
Mēness tur kā siers pa pienu kūļājas,
Daugava kā silta vanna vilina,
Fabrikdūmi kūp kā tāli vulkāni.
Ne uz kādu Javas salu nedzīsies,
Ja uz ceļa šeit tev iznāks zaķi pūkaini
Un kā kāpostgalvas rindā sēdīsies.
Kaija tev ar spārnu matus sasukās,
Zeme kūpēs apkārt tev kā karaša.
... Pašā vidū Rīgai dzīvo pasaka
Lucavsala. Auzu skarās sanoša.
O. Vācietis. Lucavsala
11. un 12. klases skolēni devās apskatīt Latvijas Kultūras kanona vērtības Pārdaugavā.
Šie objekti ir: Ojāra Vācieša māja-muzejs, Reinholda Šmēlinga projektētā skolas ēka, Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, Ojāra Feldberga skulptūra, kas veltīta XIX Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem.
Paplašinot zināšanas par Latvijas Kultūras kanona vērtībām, labāk sapratām, cik svarīgi ir saglabāt un popularizēt kultūru - cilvēka garīgās attīstības avotu.
